ļaužu dīrātājs

прост. живодёр, кровопийца

1. обрядчик  (\dīrātājsa; Грам. инф.: Окончания:)

2. свежевальщик  (Окончания: \dīrātājsа)

lietv. dīriķis

ļaužu dīrātājs - asinssūcējs; ekspluatators; izdzinējs; izmantotājs; izsūcējs; ļaužu plēsējs; rīkļu rāvējs

simpl. dīriķis, dīrātājs, plēsējs, rīkļurāvējs, ļaužu dīrātājs

n. эксплуататор  (Грам. инф.: Окончания: \ekspluatatorsа)

asinssūcējs; izdzinējs; izmantotājs; izsūcējs; ļaužu dīrātājs; ļaužu plēsējs; rīkļu rāvējs

n. шкура  ( о человеке; Грам. инф.: Окончания: \rāvējsы) niev., прост.

1. alkata; bada staklis; badakāsis; badenis; badgalis; ierāvējs; mantguvis; mantkasis; mantplēsis; mantrausis; naudaskāsis; naudrausis; plēsoņa; rausējs

2. alkata; alkatis; āmarīļa; āmrija; badakāsis; badaksnis; badastakle; badeklis; badgalis; badīkla; bezgausis; caurais maiss; caurbira; caurbiris; caurbiru maiss; caurgalis; daudzēdājs; daudzēdis; daudzgribis; dižēdājs; dižēdis; dižkuņģis; ēslis; ēška; gāmrija; gāmrīļa; izēdajs; kāmis; lielēdājs; lielēdis; negalis; negaļa; negausis; negausnieks; negauša; nepieēža; nepierīža; nerīža; nesātis; nesātnieks; rijējs; rīļa; rīma; visgribis

rīkļu rāvējs - asinssūcējs; ekspluatators; izdzinējs; izmantotājs; izsūcējs; ļaužu dīrātājs; ļaužu plēsējs

1) gener. asinssuns, asinssūcējs (о мужч.), izsūcējs

2) simpl. ļaužu dīrātājs

* * *

asinssūcējs